Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Zaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Lai to sasniegtu, esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55% (salīdzinot ar 1990. gada līmeni) un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām, valstīm un uzņēmumiem ir būtiski jāsamazina radītās SEG emisijas.
PwC 2023. gadā veiktajā aptaujā “Global Digital Trust Insights” vairāk nekā 70% no 3522 aptaujātajiem uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju vadītājiem apgalvoja, ka kopš 2020. gada ir veikuši būtiskus uzlabojumus kiberdrošībā. Vadītāji ir rīkojušies pareizi: pārvērtēti kiberriski, pārstrādāta drošības dokumentācija, uzlabota spēja aizsargāties pret izspiedējvīrusiem, vairota lietotāju apziņa par informācijas drošību. Tomēr gan 2022., gan 2023. kara gads ir izmainījis kibernoziegumu raksturu. 2021. gadā reti kāds sūdzējās par politiski un ideoloģiski motivētiem uzbrukumiem, taču kopš kara sākuma 2022. gadā šādu uzbrukumu īpatsvars ir kļuvis būtisks. Aktoru jeb kiberuzbrucēju, kuri savas zināšanas izmanto politisku vai ideoloģisku motīvu vadīti, aktivitāte ir nemainīgi augsta un salīdzināma ar izspiedējvīrusu un citu komerciāli motivētu uzbrucēju aktivitāti.
Solidaritātes nodokļa (SN) aprēķināšanas un nomaksas specifiskā kārtība bieži vien nodokļa maksātājiem rada jautājumus par tās sasaisti ar citiem Latvijā piemērojamiem nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Neizpratne par SN būtību un piemērošanas mehānismu var novest arī pie strīda ar nodokļu administrāciju un pat tiesvedības. Šajā rakstā iepazīstināsim ar vienu no pēdējām Senāta izskatītajām lietām par SN maksātāja prasību atmaksāt IIN, kas bija it kā nepamatoti samaksāts, veicot SN maksājumus Latvijā.
Dzīvē gadās visādi, piemēram, dokumenta oriģināls ir pazudis. Pie personas kādreiz ir atradies pirms desmit gadiem noslēgta un joprojām spēkā esoša līguma parakstīts oriģināls, tas ir kādreiz ieskenēts un saglabāts nolasāmā formā, bet kaut kādu apstākļu dēļ vairs nav pieejams.
Kamēr regulējums par platformu darbu vēl nav pieņemts, Eiropas Savienības (ES) likumdevēja un ES Tiesas juridiskie ietvari dzīvo paralēlas dzīves. Aizvadītajā martā ir iezīmējušies jauni, taču vienlaikus vienojoši atskaites punkti no abiem virzieniem, un acīgākie var sākt meklēt atbildi uz jautājumu, vai platformu darbinieki (ēdiena piegādātāji) ir darbinieki vai pašnodarbinātie.
Šā gada 22. februārī Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (“ECON”) publicēja ziņojuma projektu, kurā ietverti priekšlikumi attiecībā uz Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto transfertcenu (TC) direktīvas projektu. ECON ziņojuma projekts kopumā atbalsta EK ierosinājumu saskaņot TC prasības ES ietvaros, tomēr tajā ir ieteikti vairāki būtiski grozījumi. Šajā rakstā – par ECON piedāvātajiem grozījumiem, kas varētu ietekmēt arī TC prasības Latvijā.
Pastāvīgi mainīgajā finanšu pārvaldības vidē varētu uzskatīt, ka tradicionālajiem rīkiem, piemēram, Excel, būtu pakāpeniski jānoveco un jātiek aizstātiem ar progresīvākiem programmatūras risinājumiem, kas racionalizē procesus un paaugstina efektivitāti. Tomēr, neskatoties uz plaši pieejamo finanšu tehnoloģiju klāstu un optimālu izmantošanu, uzņēmumi joprojām ikdienā plaši izmanto arī Excel.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš transfertcenu (TC) riskiem, it sevišķi starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros veiktiem vadības un saimnieciskās darbības atbalsta pakalpojumu darījumiem. To būtība ir pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā, lai sekmētu grupas dalībnieka saimniecisko darbību, mazinātu izmaksas, kas tam būtu radušās, nodrošinot konkrētās funkcijas patstāvīgi, vai arī sniegtu tam kādu citu salīdzināmu labumu no sadarbības radītās sinerģijas. Taču monētai ir arī otra puse – TC un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) riski, kas var rasties, ja pakalpojumu saņēmējs nespēj pierādīt to saņemšanas faktu un atlīdzības pamatotību.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums paredz īpašu kārtību nodokļa piemērošanai darījumos ar lietotām mantām. Lietotās mantas var būt visdažādākās ķermeniskās lietas – automašīnas, iekārtas, biroja tehnika, mēbeles un citas lietas, kas ir derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Standarta gadījumā PVN maksātājs, pārdodot lietotu preci, visai tās vērtībai piemēros PVN. Tomēr atsevišķos gadījumos lietotām precēm PVN var nepiemērot vai piemērot īpašā režīmā, apliekot tikai starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību (īpašs režīms lietotām mantām PVN likuma 138. pantā). Šajā rakstā – par to, kādi nosacījumi jāievēro, lai piemērotu 138. pantu, un kādos gadījumos PVN var nepiemērot.
Dažādība organizācijās primāri nenozīmē atšķirības izskatā, dzimumā, ādas krāsā vai pārvietošanās veidā. Organizācijās ir redzamā un neredzamā dažādība, ko iespējams novērot indivīdu, grupu, komandu un nodaļu līmenī. Kaut arī potenciāls (un izaicinājumi) slēpjas neredzamajā, mērīt un atskaitīties ir ierasts par redzamo. Kāpēc tas ir problemātiski un kādi tam ir riski? Šajā rakstā – par dažādības vadības būtību, riskiem un sākotnējo minimuma politiku to novēršanai.
Daudzi uzņēmēji ir sākuši apsvērt iespēju par savu preci vai pakalpojumu norēķināties ar virtuālo valūtu jeb kriptovalūtu vai saņemt maksājumus šajā formā. Daži pat apsver domu iegādāties virtuālo valūtu kā finanšu instrumentu. Kas īsti ir virtuālā valūta un kā to pareizi uzskaitīt? Šajā rakstā atradīsiet detalizētu izklāstu par virtuālās valūtas būtību un uzskaiti.
Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos ir atgriezies piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā. Pieaug uzņēmēju pārliecība, ka konkurētspēja visvairāk ir atkarīga no biznesa spējas mainīties, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktais pētījums “PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2024”.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ES) 2023/2772 (“ESRS”) paredz, ka uzņēmumiem būs jāsniedz informācija par savu enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru. Šajā rakstā – par to, kāda ir informācijas atklāšanas prasība un kāpēc uz to jāskatās caur iespēju prizmu.
Uzņēmumi veic vairākas paralēlas digitalizācijas aktivitātes – digitalizē dokumentu plūsmu, rēķinus un ražošanas iekārtu datus, automatizē piegādes ķēdi, ievieš jaunas sistēmas. Tās visas ir svarīgas un vajadzīgas darbības, kas uzlabo uzņēmuma konkurētspēju, samazina manuālā darba apjomu un palielina darbinieku apmierinātību. Jauni digitalizācijas projekti vairojas kā sēnes pēc lietus, un kļūst arvien grūtāk tos vienlaikus stumt uz priekšu. Atteikties no kāda projekta arī grūti, jo ikviens no tiem sola uzņēmumam labu rezultātu. Darbinieki izdeg un vairs nespēj gan pildīt savu ikdienas darbu, gan piedalīties visos projektos. Šķietami vienkāršākais risinājums – uzņēmuma valde izvēlas, kuru projektu turpināt un kuru – ne. Tomēr tā nenotiek, un šādas palīdzības gaidīšana nav pamatota vairāku iemeslu dēļ.
2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.
Ar 2023. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kas ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Šī licencēšanas prasība attiecas gan uz komersantiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji.
Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumam nav skaidrs, vai darījums, kurā tas iesaistās, ir uzņēmuma pāreja. To ir svarīgi noskaidrot, lai apzinātu virkni potenciālu risku, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas saistības. Ja ir notikusi uzņēmuma pāreja, tad darījumam nav piemērojams PVN, ja uzņēmuma ieguvējs ir reģistrēts PVN maksātājs un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumam katrā taksācijas periodā jāizvērtē, vai tam ir radušies izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvā auto iegādi un uzturēšanu. Šajā rakstā atgādināsim, kā nosakāma reprezentatīvā auto vērtība un kādas izmaksas veido UIN objektu, kā arī apskatīsim jauno UIN piemērošanas kārtību ilgstoši lietotiem reprezentatīviem auto, kas ir spēkā no šā gada 1. janvāra.
Iepriekšējā rakstā iepazināmies ar paredzētajām Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma izmaiņām, kas stāsies spēkā vienlaikus ar partnerattiecību tiesiskā regulējuma ieviešanu šā gada 1. jūlijā. Papildus dažādiem IIN atvieglojumiem, ko šobrīd bauda laulību noslēgušas personas un radinieki līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē, likumdevējs paredz nodrošināt partnerus ar līdzvērtīgām sociālajām garantijām.
Divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 23. februārī Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma 13. sankciju paketi. Ar mērķi atbalstīt Ukrainu un pastiprināt ierobežojumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari, kā arī vēršot ierobežojumus pret fiziskām un juridiskām personām no trešām valstīm, ES Padome ir noteikusi vairākus ierobežojošus pasākumus, ar kuriem varat iepazīties šajā rakstā.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Šobrīd uzņēmumos notiek spraigs darbs pie gada pārskatu sagatavošanas un revīzijas, tāpēc ir īstais laiks pārskatīt un atjaunot arī pamatinformāciju par biznesu. Viens no nodokļu maksātāju (NM) vispārīgiem pienākumiem, kurš sava šķietamā maznozīmīguma dēļ bieži netiek pienācīgi izpildīts, ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) laicīga informēšana par aktuālo pamatdarbības veidu atbilstoši saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2.0 redakcijai, kas vienoti darbojas visā Eiropas Savienībā (ES). Šajā rakstā uzsveram šī pienākuma svarīgumu, atgādinām par termiņiem, sniedzam dažus praktiskus ieteikumus un informējam par plānoto pāreju uz NACE jauno redakciju 2.1 statistikas salīdzināmības uzlabošanai.
Eiropas Savienības zilā karte ir termiņuzturēšanās atļaujas īpašs veids, uz ko var pretendēt augsti kvalificēti ārzemju specialisti. Šajā rakstā – par būtiskajām atšķirībām nosacījumos un uzturēšanās tiesību iegūšanas procesā.
Kādi ir ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam, ja pakalpojumu sniedz tikai saistītām kapitālsabiedrībām? Uz šo jautājumu drīzumā atbildēs Eiropas Savienības Tiesa (EST), pie kuras šā gada 4. janvārī vērsās Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments (“Senāts”).
Šā gada 11. janvārī stājās spēkā Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1507 “Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam” un 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”.
Grozījumi īpaši attiecas uz citu dalībvalstu un trešo valstu/teritoriju PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, bet saņem ar nekustamo īpašumu (NĪ) saistītus pakalpojumus un pretendē uz PVN atmaksu, jo tie saņemti, lai nodrošinātu tādus darījumus, par kuriem PVN jāmaksā pakalpojumu saņēmējam Latvijā.
Šā gada janvārī Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (“EFRAG”) uzsāka publiski apspriest divus iecerētos ilgtspējas ziņošanas standartus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Viens standarts ir paredzēts biržā kotētiem MVU, bet otrs – brīvprātīgās ziņošanas standarts – ir domāts citiem MVU, kas nav kotēti biržā.
Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.
Kopš 2022. gada jūnija Eiropas Centrālā banka (ECB) aktīvi paaugstina galvenās procentu likmes, lai mazinātu Covid-19 izraisīto augsto inflāciju. Nodokļu maksātāji (NM) pamatoti diskutē par to, vai nebūtu jāpārskata ilgtermiņa finansēšanas darījumos starp saistītām personām vēsturiski piemērotās procentu likmes un jāpiemēro jaunas likmes, kas atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju un atbilst nesaistītu personu darījuma principam (tirgus cenai). Šajā rakstā – par VID redzējumu un ieteikumiem, lai mazinātu potenciālos transfertcenu (TC) riskus.
Pērn novembrī publiski izskanēja informācija par elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pāreju uz elektroniskās identifikācijas rīkiem un būtisku to personu loka ierobežošanu, kas varēs turpmāk izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirto lietotājvārdu un paroli, lai pieslēgtos EDS. Reaģējot uz nodokļu maksātāju jautājumiem par plānotajām izmaiņām, VID ir sniedzis rakstisku skaidrojumu. Šajā rakstā – par to plašāk.