Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš transfertcenu (TC) riskiem, it sevišķi starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros veiktiem vadības un saimnieciskās darbības atbalsta pakalpojumu darījumiem. To būtība ir pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā, lai sekmētu grupas dalībnieka saimniecisko darbību, mazinātu izmaksas, kas tam būtu radušās, nodrošinot konkrētās funkcijas patstāvīgi, vai arī sniegtu tam kādu citu salīdzināmu labumu no sadarbības radītās sinerģijas. Taču monētai ir arī otra puse – TC un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) riski, kas var rasties, ja pakalpojumu saņēmējs nespēj pierādīt to saņemšanas faktu un atlīdzības pamatotību.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums paredz īpašu kārtību nodokļa piemērošanai darījumos ar lietotām mantām. Lietotās mantas var būt visdažādākās ķermeniskās lietas – automašīnas, iekārtas, biroja tehnika, mēbeles un citas lietas, kas ir derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Standarta gadījumā PVN maksātājs, pārdodot lietotu preci, visai tās vērtībai piemēros PVN. Tomēr atsevišķos gadījumos lietotām precēm PVN var nepiemērot vai piemērot īpašā režīmā, apliekot tikai starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību (īpašs režīms lietotām mantām PVN likuma 138. pantā). Šajā rakstā – par to, kādi nosacījumi jāievēro, lai piemērotu 138. pantu, un kādos gadījumos PVN var nepiemērot.
Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos ir atgriezies piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā. Pieaug uzņēmēju pārliecība, ka konkurētspēja visvairāk ir atkarīga no biznesa spējas mainīties, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktais pētījums “PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2024”.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ES) 2023/2772 (“ESRS”) paredz, ka uzņēmumiem būs jāsniedz informācija par savu enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru. Šajā rakstā – par to, kāda ir informācijas atklāšanas prasība un kāpēc uz to jāskatās caur iespēju prizmu.
Uzņēmumi veic vairākas paralēlas digitalizācijas aktivitātes – digitalizē dokumentu plūsmu, rēķinus un ražošanas iekārtu datus, automatizē piegādes ķēdi, ievieš jaunas sistēmas. Tās visas ir svarīgas un vajadzīgas darbības, kas uzlabo uzņēmuma konkurētspēju, samazina manuālā darba apjomu un palielina darbinieku apmierinātību. Jauni digitalizācijas projekti vairojas kā sēnes pēc lietus, un kļūst arvien grūtāk tos vienlaikus stumt uz priekšu. Atteikties no kāda projekta arī grūti, jo ikviens no tiem sola uzņēmumam labu rezultātu. Darbinieki izdeg un vairs nespēj gan pildīt savu ikdienas darbu, gan piedalīties visos projektos. Šķietami vienkāršākais risinājums – uzņēmuma valde izvēlas, kuru projektu turpināt un kuru – ne. Tomēr tā nenotiek, un šādas palīdzības gaidīšana nav pamatota vairāku iemeslu dēļ.
2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.
Ar 2023. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kas ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Šī licencēšanas prasība attiecas gan uz komersantiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji.
Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumam nav skaidrs, vai darījums, kurā tas iesaistās, ir uzņēmuma pāreja. To ir svarīgi noskaidrot, lai apzinātu virkni potenciālu risku, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas saistības. Ja ir notikusi uzņēmuma pāreja, tad darījumam nav piemērojams PVN, ja uzņēmuma ieguvējs ir reģistrēts PVN maksātājs un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumam katrā taksācijas periodā jāizvērtē, vai tam ir radušies izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvā auto iegādi un uzturēšanu. Šajā rakstā atgādināsim, kā nosakāma reprezentatīvā auto vērtība un kādas izmaksas veido UIN objektu, kā arī apskatīsim jauno UIN piemērošanas kārtību ilgstoši lietotiem reprezentatīviem auto, kas ir spēkā no šā gada 1. janvāra.
Iepriekšējā rakstā iepazināmies ar paredzētajām Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma izmaiņām, kas stāsies spēkā vienlaikus ar partnerattiecību tiesiskā regulējuma ieviešanu šā gada 1. jūlijā. Papildus dažādiem IIN atvieglojumiem, ko šobrīd bauda laulību noslēgušas personas un radinieki līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē, likumdevējs paredz nodrošināt partnerus ar līdzvērtīgām sociālajām garantijām.
Divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 23. februārī Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma 13. sankciju paketi. Ar mērķi atbalstīt Ukrainu un pastiprināt ierobežojumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari, kā arī vēršot ierobežojumus pret fiziskām un juridiskām personām no trešām valstīm, ES Padome ir noteikusi vairākus ierobežojošus pasākumus, ar kuriem varat iepazīties šajā rakstā.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Šobrīd uzņēmumos notiek spraigs darbs pie gada pārskatu sagatavošanas un revīzijas, tāpēc ir īstais laiks pārskatīt un atjaunot arī pamatinformāciju par biznesu. Viens no nodokļu maksātāju (NM) vispārīgiem pienākumiem, kurš sava šķietamā maznozīmīguma dēļ bieži netiek pienācīgi izpildīts, ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) laicīga informēšana par aktuālo pamatdarbības veidu atbilstoši saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2.0 redakcijai, kas vienoti darbojas visā Eiropas Savienībā (ES). Šajā rakstā uzsveram šī pienākuma svarīgumu, atgādinām par termiņiem, sniedzam dažus praktiskus ieteikumus un informējam par plānoto pāreju uz NACE jauno redakciju 2.1 statistikas salīdzināmības uzlabošanai.
Eiropas Savienības zilā karte ir termiņuzturēšanās atļaujas īpašs veids, uz ko var pretendēt augsti kvalificēti ārzemju specialisti. Šajā rakstā – par būtiskajām atšķirībām nosacījumos un uzturēšanās tiesību iegūšanas procesā.